Lai izceltu Daugavas unikalitāti Jēkabpils novada, šī gada jūlijā ieplānoti trīs publiski laivošanas pasākumi.
Pirmais brauciens būs 2026.gada 19.jūlijā posmā Subdrabkalns – Meņķa dzirnavas. Tas būs īpaši piemērots iesācējiem un ģimenēm ar bērniem.
Otrais brauciens būs 2026.gada 25.jūlijā posmā atpūtas vieta “Daugmales”- Jēkabpils. Tas būs īpaši piemērots iesācējiem un ģimenēm ar bērniem.
Trešais brauciens būs 2026.gada 26.jūlijā posmā Jēkabpils – Zvejnieklīcis. Tas vairāk būs piemērots pieredzējušiem laivotājiem.
Visu pasākumu sākums plkst. 11.00. Iekāpšanas vietas tiks nosūtīta visiem reģistrētajiem dalībniekiem. Reģistrēšanās tiks noslēgta pēc maksimālā dalībnieku skaita sasniegšanas. Dalībniekiem tiks nodrošināts laivošanas inventārs un aizraujošas ekskursijas profesionāļu vadībā. Šoferiem tiks nodrošināts transfēra transports. Uz drīzu tikšanos!
19.jūlija pasākuma programma un apskates objekti posmā Subdrabkalns – Meņķa dzirnavas:
- Plāņu sala. Tā ir pirmā lielākā sala Daugavas augštecē. Plāņu sala ir ilgstoši apdzīvota – uz tās atrodas divas saimniecības un kapsēta. Salai ir bagātīga vēsture. Par to varēs uzzināt brauciena laikā.
- Pa ceļam tiks izzināta Dignājas pilskalna vēsture, apskatīts Vandānu ciems un spilgtais tūrisma objekts “Vandānu pārceltuve”. Brauciena noslēgums būs vēsturiskajā industriālajā centrā “Meņķis”, kas pirms gada ieguvis spēcīgu īpašnieku ar plašu vīziju un lielu darba sparu.
Pieteikšanās https://ej.uz/daugavasbrauciens19072026
25.jūlija pasākuma programma posmā atpūtas vieta “Daugmales”- Jēkabpils:
Daugavas posmā no Līvāniem līdz Zeļķiem, aptuveni 40 km garumā, ir saglabājies krāčains posms – sastopamas vismaz 16 krāces, tai skaitā viena no Latvijas spēcīgākajām krācēm – Baltā krāce. Šajā posmā sākotnēji mierīgais Daugavas tecējums kļūst arvien straujāks un krāčaināks. 25.jūlija braucienā, ja ūdens līmenis būs atbilstošs, ieraudzīsim 6 dažādas krāces:
- Klaukavas krāci. Ap 150 m gara krāce, krāces sākumā tuvāk upes labajam krastam dolomīta slieksnis ar stabilu stāvvilni, tad straujtekas ar haotiskiem viļņiem;
- Luģenieku krāci. Ap 100 m gara krāce, tās sākumā dolomīta slieksnis ar stāvvilni tuvāk kreisajam krastam, tad straujtekas ar haotiskiem viļņiem;
- Dreimaņu un Circeņu krāci. Nelielas krāces pie Pungas salas;
- Kumiņu un Baranu. Daugavas straume aiz Fogtas salas atduras pret Gļinovkas krācēm, kas ir dabīgs šķērslis, un daļa ūdens sitās cauri spraugai starp abām salām, radot fenomenu, ka Daugava plūst atpakaļ. Laukakmeņu krāvuma tipa krāces, kas Daugavā ir reti sastopamas.
- Gārdes (Roškas) krāci. Apmēram 200 m gara un redzama no Kaupres pilskalna. Izteikta pie labā krasta.
- Gļinovkas krāci. Ap 200 m gara krāce, tās sākumā dolomīta slieksnis ar stāvvilni tuvāk kreisajam krastam, tad straujtekas ar haotiskiem viļņiem. Daugavas galvenās plūsmas vieta gar labo krastu. Aiz krāces upē ir dolomīta izcilnis apmēram 1m3 lielumā. Vasaras mazūdens periodā zinātāji uz tās var nostāties. No malas rodas iespaids, ka cilvēks stāv virs ūdens.
Pieteikšanās: https://ej.uz/daugavasbrauciens25072026
26.jūlija pasākuma programma posmā Jēkabpils – Zvejnieklīcis:
Šajā braucienā, ja ūdens līmenis būs atbilstošs, sajūtīsim 6 dažādas krāces:
- Pilāta krāci jeb Šarovku. Kritums ap 30 cm. Ar šo krāci iesākas bīstamāko krāču posms.
- Kaļinu, Kaļinas sēkli. Ap 500 m gara krāce, tās sākumā straujteka un līkums, tad gluda un ātra straume. Būtu vēlams ūdens transportlīdzekli vadīt starp zāļaino sēkli un Griezeņa atvaru, kas atrodas pie salas stūra.
- Balto krāci (saukta arī Treks un Baltais Gulbis). Dolomīta slieksnis, visā upes platumā veidojas mucu (veltņveidīgi viļņi) un stāvviļņu josla, kas atdalīta ar vairākām mēlēm, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem un upes plūdums koncentrējas tuvāk kreisajam krastam. Spēcīgākā Latvijas krāce.
- Prižu (Prikažas) krāci. Pēdējais krāču posms pirms Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludinājuma. Ja ūdenskrātuvē ūdenslīmenis augsts, tad šī krāce var būt appludināta. Krāces struktūru veido sīki viļņi.
- Pečiņas krāci – lielākā krāce Prižu krāču kaskādē. Atrodas visas upes platumā. Ūdens krīt pa dolomīta trepi pašā upes vidū, atstājot šauru dziļvagu, pa kuru var izbraukt ar laivām.
- Ozolgrūbiņu – pēdējā šobrīd esošā pastāvīgā krāce Daugavā, arī tā atrodas Pļaviņu HES ūdens līmeņa izmaiņu iespaidā. Krāce daļēji aizņem upes platumu un ir samērā lēzena.
Apskates objekti:
- Pļaviņu tūrisma informācijas punkts
- Oliņkalna estrāde
- Zvejnieklīcis
Pieteikšanās: https://ej.uz/daugavasbrauciens26072026
Visas aktivitātes finansē Eiropas Savienība. Dalībniekiem pašiem jānodrošina ēdināšana, pozitīva attieksme un ierašanās pasākumā. Pasākumā laikā tiks fotografēts un filmēts.
Pasākumi tiek rīkoti INTERREG VI–A Latvijas – Lietuvas programmas 2021. – 2027.gadam projekta “Ilgtspējīga ūdens tūrisma veicināšana Lietuvas – Latvijas pārrobežu reģionā, iesaistot vietējos uzņēmējus un kopienas” (“WaterTour”, Nr. LL-00134) īstenošanas ietvaros, līgums “Trīs publisku laivošanas pasākumu organizēšana pa Daugavu” , identifikācijas Nr. JNP 2026/71. Par pasākumu saturu pilnībā atbild biedrība “Sēlijas laivas” un tas var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.
